Latvijā dzīvojošās sievietes vairāk līdzekļu atvēl pārtikas iegādei, nevis sportiskām aktivitātēm vai skaistumkopšanai

Nesen veikts pētījums rāda, ka Latvijā dzīvojošās sievietes lielāko daļu līdzekļu atvēl pārtikas produktu iegādei, lai gan, ja būtu iespējams – atļautos daudz vairāk tērēt apģērba iegādei un skaistumkopšanas procedūrām. Pētījuma dati atklāj, ka sievietes vēlētos tērēt pat 10 reizes vairāk līdzekļu gan uzturam, gan stila veidošanai, gan sporta aktivitātēm, nekā to dara patlaban.

Pētījuma ietvaros sievietēm gan Latvijā, gan Lietuvā tika jautāts, kādi ir viņu ikmēneša izdevumi uzturam, sportam, aktīvās atpūtas iespējām, apģērbu iegādei un skaistumkopšanas procedūrām. Respondentes tik aicinātas norādīt arī tēriņiem vēlamo summu, ja nepastāvētu nekādi ierobežojumi. Iegūtie dati liecina, ka vismazāk sievietes gan Latvijā, gan Lietuvā atvēl savas fiziskās formas uzturēšanai – sporta un aktīvās atpūtas aktivitātēm. Vairāk kā 80% aptaujāto abās valstīs norāda, ka tērē šim nolūkam mazāk kā 20 latus mēnesī. 34% respondentes norāda, ka tērē pārtikai līdz 80 latiem, 24% – līdz 120 latiem, bet 12% pārtikas iegādei tērē līdz pat 300 latiem mēnesī. Tai pat laikā redzama tendence, ka lielākā daļa aptaujāto sieviešu (65% vecumā 45-54, 61% – 25-29, 55% – 34-44) nav apmierinātas ar savu ārējo izskatu un stilu. Kopumā gan 62% arī atzīstas, ka neierobežo sevi ar veselīga uztura noteikumiem.

Savu fizisko labsajūtu aptaujātās sievietes vērtē šādi – “gandrīz labi” – 46%, “labi”- 40% , savukārt, pārējās aptaujātās vērtē savu fizisko labsajūtu kā “ne tik labu” un “sliktu”. Augstāks vērtējums ir garīgajai labsajūtai – to kā “lielisku” vērtē 13%, “labu” – 43%, “gandrīz labu” – 31%. Salīdzinot ar personiskajām aktivitātēm – labāk gan fiziski, gan garīgi jūtas tās sievietes, kas ir fiziski aktīvākas.

Ja finanšu iespējas būtu neierobežotas, Latvijā dzīvojošās sievietes vidēji skaistumkopšanai, veselīgam uzturam un stilam tērētu aptuveni 200 latus. Jāteic, ka šobrīd lielākā daļa no aptaujātajām šīm vajadzībām tērē tikai apmēram 20 latus. Visievērojamākās atšķirības starp realitāti un vēlamo novērojamas jaunākajā vecuma grupā – meitenēm vecumā līdz 17 gadiem. Viņas vēlētos savām vajadzībām tērēt vairāk kā 300 latus. Pētījums rāda arī to, ka, palielinoties sieviešu gadu skaitam, vajadzību izmaksas sarūk, tomēr tās pieaug, ja tiek aplūkota saistība starp ienākumiem – jo lielāki ienākumi, jo lielāka vēlme tērēt ievērojamākas summas. Sievietes vecuma grupā no 35 gadiem ievērojami vairāk līdzekļu vēlas atvēlēt apģērba iegādei, savukārt jaunākas par šo vecumu sievietes norāda uz lielāku vēlmi tērēt skaistumkopšanai. Neskatoties uz to, ka tiek pieņemts, ka pieejamajiem līdzekļiem nebūtu ierobežojuma, tomēr vismazāk līdzekļu joprojām tiktu atvēlēts sporta aktivitātēm.

Salīdzinot Latvijā iegūtos rezultātus ar Lietuvas piemēru – Latvijā dzīvojošās sievietes vēlas tērēt ievērojami vairāk līdzekļu: 26% apģērbam tērētu vairāk kā 300 latus mēnesī (21% Lietuvā), sportam tādu pat summu atvēlētu 14% Latvijā, bet tikai 4% Lietuvā. Savukārt skaistumkopšanai Latvijā dzīvojošās sievietes vairāk par 300 latiem tērētu 18% gadījumu, kamēr Lietuvā tikai 11%. Arī rādītājos attiecībā uz pārtikas produktu iegādi redzamas atšķirības starp abu valstu iedzīvotājām – 23% gribētu tērēt līdz 200 latiem, 12% vairāk par 200 latiem, kamēr Lietuvā tie ir tikai 16% un 5%.

TAGS: , , , , , , , , , , , ,

0 Komentāri



You can be the first one to leave a comment.

Leave a Comment