Jebkāda veida metamo kauliņu eksistence ir meklējama līdz pat cilvēku pirmsākumiem, padarot to par patiesi aizraujošu un noslēpumainu tēmu. Dosimies ceļojumā cauri gadsimtiem, lai noskaidrotu, kas izgudroja spēļu kauliņus, kurus Jūs varat ieripināt gan klātienē, gan virtuāli, piemēram,  https://www.laimz.lv/.

Kas pirmais izgudroja metamos kauliņu – Kauliņi un burvestības

Kauliņi tādā vai citādā formā ir pastāvējuši un lietoti jau kopš seniem laikiem, pirms cilvēki prata rakstīt. Tomēr viens ir skaidrs – neatkarīgi no tā, kas izgudroja kauliņus, tiem sākumā bija pavisam cits mērķis.

Senākie arheologu atrastie spēļu kauliņi visbiežāk tika izgatavoti no kājas kauliem. Mūsu senči lielākoties izmantoja aitu, bifeļu, zirgu, govju un citu pieradinātu dzīvnieku potītes kaulus, jo tos bija viegli atrast. Cilvēki tos izmantoja, lai zīlētu nākotni, lūgtu dievus, izsauktu mistiskas būtnes utt. Patiesībā dažās pasaules daļās šādus rituālus izmanto vēl šodien.

Kultūras, kas izgudroja kauliņus – Ceļojums apkārt zemeslodei

Nosaukt kādu, kurš bija pirmais spēļu kauliņu radītājs, ir neiespējami. Tomēr mēs varētu precīzi noteikt, kur un kad tika atrastas dažas no senākajām kauliņu spēlēm.

1.      Šumeri – 3. tūkstoši gadu pirms mūsu ēras

Tas ir senākās zināmās civilizācijas nosaukums vēsturiskajā Mezopotāmijas dienvidu reģionā, kas radās un uzplauka halkolīta un agrīnā bronzas laikmeta laikā. Tur ir atrasti vieni no pasaulē senākajiem protorakstiem, kas datējami ar 3000 gadu pirms mūsu ēras.

Nav nekāds pārsteigums, ka kauliņi ir iekļāvušies šīs senās civilizācijas dzīvē un kultūrā. Šo apgalvojumu pierāda milzīgais atklājums, ko 1922.-1934. gadā izdarīja sers Leonards Vullijs. Izrakumu ekspedīciju laikā Uras karaliskajos kapos viņš un viņa komanda atrada piecas spēļu tāfeles, kas datējamas ar 3. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.

2.      Mezopotāmijas pils un upe

Pēc atklājuma interesantās spēļu tāfeles tika nodēvētas par “Uras spēli”, un noslēpums, kas saistījās ar tās noteikumiem, izraisīja lielu interesi profesionāļu un sabiedrības vidū. 1980. gadā Irvings Finkeels (Irving Finkel) iztulkoja senu babiloniešu tāfelīti, kurā bija izskaidrots, kā šo spēli spēlēja.

Būtībā šī spēle ir Backgammon vectēvs, un to spēlē divi spēlētāji. Tai ir divi septiņu figūru komplekti, līdzīgi kā dambretē. Viens no spēlētājiem spēlē ar melnajām figūrām, bet otrs – ar baltajām.

3.      Irāna – 2. tūkstoši gadu pirms mūsu ēras

Šajā laikā irāņi sāka spēlēt mūsdienās populāro kauliņu spēli – Backgammon. Protams, šī spēle ievērojami atšķīrās no mūsdienās pazīstamās, taču viens ir skaidrs – kauliņiem bija milzīga nozīme spēlē.

Turpmākajos gadsimtos parādījās daudz dažādu spēļu ar kauliņiem. Patiesībā spēles ar metamajiem kauliņiem bija tik dziļi iespiedušās Irānas kultūrā, ka tiek uzskatīts, ka persiešu spēli nard izgudrojis Hosrova I vezīrs.

Lai vai kā, neatkarīgi no tā, vai irāņi bija tie, kas izgudroja kauliņus, viņi neapšaubāmi veicināja kauliņu spēļu attīstību un plašu izplatību. Azartspēles ar kauliņiem kļuva tik populāras, ka gandrīz ikviens cilvēks savā mūžā bija metis kauliņus.

4.      Ēģipte – 3. – 2. tūkstošgade pirms mūsu ēras

Senās ēģiptiešu spēles Senet, kas nozīmē “pāreja, pēcpusdiena”, galda spēle ir datēta ar 2620. gadu pirms mūsu ēras, taču ir atrodami vēl senāki tās varianti. Patiesībā fragmenti, kas varētu būt Senet, ir atrasti ēģiptiešu apbedījumos no pirmās dinastijas laikiem.

Lai vai kā, patiesi apbrīnojama ir šī unikālā galda spēle, jo tās “kauliņi” ir tādi, kādus Jūs nekad neesat redzējuši. Spēles kustību noteica, metot plakanus metamos klucīšus, kas darbojās kā spēļu kauliņi. Seneta spēle bija populāra līdz pat karalistes iekļaušanai Romas impērijā.

5.      Indija – 2. tūkstošgade pirms mūsu ēras

Pirmās atsauces uz galda spēlēm Indijas subkontinentā nāk no Indus ielejas civilizācijas. Senajos hinduistu tekstos un sanskritā, piemēram, Rigvedā, Atharvavedā un Mahabharatā, spēles ar kauliņiem minētas jau 3. tūkstošgadē.

6.      Grieķija – 1300. gads pirms mūsu ēras

Saskaņā ar Hērodota teikto Trojas aplenkuma laikā, kad aplenkušie grieķi cepās zem karstās saules un garlaikojās līdz nāvei, bēdīgi slavenais Palameds izgudroja pirmo kauliņu un attiecīgi arī pirmo spēli, kas ar to saistīta. Pēc dažu vēsturnieku domām, šādi nostāsti ir likuši pamatus dziļajai grieķu un vēlāk romiešu azartspēļu kultūrai, kas kļuva pazīstama ar gladiatoru un ratu sacīkstēm.

Mēs nevaram zināt, vai šis fakts ir patiess, taču varam izsekot tam, kā Palameds bija ieguvis gudrības reputāciju. Tādējādi senie grieķi viņam piedēvēja vairākus izgudrojumus, piemēram, alfabētu, skaitļus, svarus, mērus, monētu kalšanu, vairākas galda spēles un ēšanas filozofiju regulārās intervālos.

7.      Ķīna – ap 600. gadu pirms mūsu ēras

Tiek uzskatīts, ka senie ķīnieši izgudroja savu spēļu kauliņu versiju ap 600. gadu pirms mūsu ēras, kas bija diezgan tuvu mūsdienu versijai. Tāpat kā dažās citās iepriekš aplūkotajās kultūrās, ļoti iespējams, ka kāda kauliņu forma bija parādījusies vēl agrāk, taču mēs to nezinām. Tomēr Ķīna ir daudzu kāršu un kauliņu azartspēļu, tostarp domino, dzimtene.