Makaronu ēšanas paradumi Latvijā

Šā gada oktobra beigās pētījumu kompānijas „GfK” veiktā aptauja rāda, ka gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ikdienā ēd makaronus. Iegūtie aptaujas rezultāti liecina – jo vairāk cilvēku ģimenē, jo biežāk saimes galdā ceļ dažādus makaronu jeb pastas ēdienus. Galvenie iemesli, kādēļ iedzīvotāji izvēlas makaronus, ir praktiski – septiņi no desmit respondentiem apgalvo, ka tos ir viegli un ātri pagatavot. Salīdzinoši biežāk šos aspektus min iedzīvotāji ar augstāko izglītību un tie, kas ir šķīrušies.

Aptaujā noskaidrots, ka gandrīz puse jeb 44% iedzīvotāju makaronus patērē reizi nedēļā vai biežāk, bet teju trešdaļa aptaujāto makaronu ēdienus ēd vairākas reizes mēnesī. Aptaujas dati liecina – nedaudz biežāk makaronus uzturā lieto iedzīvotāji no 25 līdz 44 gadiem, īpaši vīrieši, cilvēki ar vidējo izglītību, nestrādājošie, lielo pilsētu iedzīvotāji, kā arī ģimenes ar bērniem. Plašo makaronu patēriņu ikdienā komentē uztura speciālists, diētas ārsts Dr. Andis Brēmanis: „Makaroni ir viens no veidiem, kā apēst graudu un uzņemt saliktos jeb „labos” ogļhidrātus, kas sniedz cilvēka organismam nepieciešamo enerģiju. Turklāt makaroni ir ļoti demokrātisks produkts, kas pielāgojams visām gaumēm – makaronus var pievienot dažādiem salātiem, tos var ēst gan kā pamatēdienu ar dārzeņiem, gaļu vai jūras veltēm, kā arī izmantot zupās, var izmantot pat saldo ēdienu gatavošanā. Tā kā makaronu sastāvs ir vairumā viena veida – ūdens un milti, svarīgi ir tas, ka makaroni pieejami dažādās formās un izmēros, kas pagatavošanas procesā ļauj variēt.”

Izvēli nosaka makaronu forma un cena

Pamatā makaronu izvēle notiek, vadoties no tā, ko plāno gatavot. Teju puse jeb 45% aptaujāto izvēlas makaronus pēc to formas, atbilstoši kādam konkrētam ēdienam. Šī tendence liecina par izglītotiem patērētājiem, kam tuva ēdiena gatavošana kultūra. AS „Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils norāda: „Pasaulē pastāv ap 350 cietās pastas formu, kas liecina par to, cik sena un daudzveidīga ir šī ēdiena kultūra ne tikai Itālijā, bet visā pasaulē, laika gaitā izveidojot katram ēdienam piemērotu formu, izmēru un pagatavošanas veidus. Smalkāka izmēra īsformu pasta, piemēram, rīsiņi vairāk piemēroti salātiem, zupām, bet tradicionālā penne jeb tautā sauktās trubiņas vai fusilli – spirāles, piemēroti dažādām mērcēm, kā arī gaļas vai dārzeņu ēdieniem u.tml.” Vispārīgā tendence, ko akcentē pētījuma rezultāti, ir ēdiena gatavošanas principi atbilstoši ienākumiem, dzimumam un vecumam. Būtisks ir arī taupības aspekts, īpaši vecumā no 18 līdz 35 gadiem – 21% aptaujāto izvēlas pēc iespējas lētākus makaronus.

Nezina makaronu pagatavošanas pamatprincipus un sastāvu

Katrs sestais aptaujas dalībnieks norāda, ka svarīgi, lai gatavi makaroni nesaķeptu, tādēļ vairums priekšroku dod īstai itāļu pastai. Tomēr vairums nezina atšķirības starp dažādu ražojumu un sastāvu makaroniem. K. Amsils šo tendenci saista ar diviem faktoriem: „61 % Latvijas patērētāju nezina, kāda ir atšķirība starp lētāku produkciju – makaroniem no mīksto kviešu miltiem – un augstvērtīgu pastu, kas gatavota saskaņā ar itāļu pastas gatavošanas pamatprincipiem no cieto kviešu jeb durum miltiem. Kopš esam sākuši Dobelē ražot cieto kviešu pastu, mūsu mērķis ir izglītots patērētājs, kurš šo atšķirību zina un izvēlas produktu pēc saviem ēšanas paradumiem un iespējām.”

Kā uzsver pētījumu kompānijas „GfK” pārstāve Ilze Kronberga, „publiskajā telpā vēl ir grūti runāt par makaronu ēšanas kultūru Latvijā un pašreizējos patēriņa ieradumus stipri ietekmē “pagātnes mantojums””. To pētījumā parāda arī aplami gatavošanas paradumi vai apgalvojumi. Katrs trešais uzskata, ka, vārot makaronus, jāpievieno eļļa vai buljona kubiņš, pēc vārīšanas jānoskalo zem auksta ūdens strūklas vai arī – makaroni ir neveselīgs ēdiens, rada lieko svaru un, jo makaroni ir dzeltenāki, jo vairāk to sastāvā ir olas. Katrs ceturtais pēc vārīšanas makaronus aplej ar eļļu, lai tie nesaliptu, kas ir kļūdains pieņēmums.

Pagatavošanas norādēm uz paciņas seko līdzi 44%, īpaši respondenti vecumā no 55 līdz 65 gadiem. Sievietes biežāk min, ka labākā pagatavošanas metode ir vairāk ūdens. Tikmēr vīrieši un tie, kas dzīvo vieni, biežāk nezina, kā makaronu ēdieni pareizi gatavojami.

Saskaņā ar pastas gatavošanas vadlīnijām ideālā makaronu un ūdens proporcija ir 100 grami makaronu uz 1 litru ūdens, vārot ir jāpievieno tikai sāls, jāvāra tik ilgi, cik norādīts uz paciņas, bet ideālā gadījumā pasta ik pa laikam ir jāpagaršo, lai notverto īsto mirkli, kad pats makarona vidus vēl ir ciets, ko raksturoitāļu pastai raksturīgais al dente1 kraukšķis. Turklāt jāņem vērā, ka cietās pastas sastāvā ir tikai ūdens un cieto kviešu (durum) milti/manna.

Vīrieši izvēlas vienkāršāko un sātīgāko, sievietes – veselīgāko

Tā kā viens no makaronu izvēles aspektiem ir praktiskums, tad arī ēdiena piedevas nosaka ātras pagatavošanas jeb „pa rokai” princips – pārsvarā aptaujas dalībnieki pie makaroniem izvēlas sieru, kečupu vai gaļu un tās izstrādājumus.
Aptaujas rezultāti izteikti parāda arī to, ka ir būtiskas ēšanas paradumu atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. Vīriešu iecienītākās makaronu piedevas ir viss sātīgais un ātri pagatavojamais – gaļa un gaļas izstrādājumi, kečups un majonēze. Sievietes vairāk domā gan par ēdiena garšu, gan tā veselīgumu, vairumā priekšroku dodot sieram un dārzeņiem. Zivis un jūras produktus kā piedevu biežāk izvēlas cittautieši.

TAGS: , ,

2 Komentāri

  1. kk saka:

    …un ne ar pušplēstu vārdu nav minēts, ka makaronus ēd tāpēc, ka nav naudas nekam citam.

  2. Jūlija saka:

    Itālijā droši vien pastu neēd komplektā ar kotletēm.

Leave a Comment